Asociācija un Biedrība norāda, ka azartspēļu ierobežojumi, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir iemesls, kura dēļ paplašinoties nelegālais azartspēļu tirgus, kurā spēlētāji vispār netiekot aizsargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes. Tā kā objektīvā neto principu var neattiecināt uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, nav pamata secināt, ka šā principa nepiemērošana neatbilstu taisnīguma principam un būtu nesamērīga. Valsts budžetā un pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko varot izmantot dažādu ar sabiedrības labklājības aizsardzību saistītu pasākumu īstenošanai. Ņemot vērā minēto, likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu. Arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas – Finanšu ministrija un Biedrība – norāda, ka izložu un azartspēļu laimesti ir atkarīgi no veiksmes un tos nevar salīdzināt coin strike demo ar ienākumiem no saimnieciskās darbības.

• Jaunums (!) – ja šie saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā, maksātājs saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā.
• Tomēr, ja maksātājs spēj pierādīt, ka dividendes ir izmaksātas no peļņas, kas radusies pēc 2017.gada 31.decembra, šīs dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek.
• Šo nodokli VAS “Latvijas Loto” pirms laimesta izmaksas neietur, tāpēc tas būs jānomaksā pašam spēlētājam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un rezumējot savus ienākumus.
• Iepriekš likumdevējs neesot uzskatījis, ka šāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšanas kārtība būtu problemātiska.

Tomēr tanī pat laikā, likuma paredzētajā kārtībā spēlētājam tāpat būtu jādeklarē tie gada ienākumu deklarācijā, jo šis laimests tiktu uzskatīts par ienākumu. Taču praksē tas izskatās šādi – ārzemju kazino nav pienākuma aplikt laimestus ar nodokļiem. Ja esat ārzemnieks, kurš dzīvo Latvijā un tiek uzskatīts par nodokļu rezidentu, jums ir jādeklarē un jāmaksā nodoklis par laimestu tāpat kā vietējam pilsonim. Ja esat neesat rezidents Latvijā, taču spēlējat Latvijā licencētos online kazino, jūsu nodokļu saistības ir atkarīgas no tā, vai jūsu mītnes valstij ir ar Latviju noslēgts līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Diemžēl Latvijā azartspēļu zaudējumi NAV atskaitāmi no nodokļiem.

“22. Ja maksātājam samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, viņam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, bet nodokli ietur ienākuma izmaksātājs, piemērojot šā likuma 17. panta desmitās daļas 1. punktā un 10.1 daļā noteikto kārtību.” Panta „Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi” teikts, ka ar nodoklis nav jāmaksā par izložu un azartspēļu laimestiem. Liels ieguvums paredzams gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, jo paredzēta gan minimālās algas celšana, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšana.

Kā zināms, nesen Satversmes tiesa, absurdu, it kā sabiedrības labā vērstu mērķu vadīta, atzina likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. Cilvēkam jāmaksā nodoklis no visiem izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsummas vērtība pārsniedz 3000 eiro. Laimesta saņēmējs pārbauda, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju un apstiprina deklarācijā norādītās informācijas patiesumu.

Dažas valstis (piemēram, Igaunija) apliek ar nodokli kazino, bet to nepiemēro atsevišķiem spēlētājiem vai uzvarētājiem, kas nozīmē, ka laimesti no licencētām spēlēm ir pilnībā bez nodokļiem. Veicot laimesta izmaksu, jāsniedz informācija spēlētājam par interaktīvo azartspēļu laimesta apmēru un, ja laimesta apmērs pārsniedz 3000 eiro, arī informācija par ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un laimesta izmaksu pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas. Vai man no šiem azartspēļu laimestiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kanādā loterijas laimesti netiek uzskatīti par regulāriem ienākumiem, tāpēc tie netiek aplikti ar nodokļiem tāpat kā jūsu darba alga. Kopš 2024.gada pirmā janvāra tas jau ir stājies spēkā, taču nesteidzieties uztraukties—šīs izmaiņas attiecas vairāk tieši uz azartspēļu operatoriem, nevis spēlētājiem.

gada diskusijas par nodokļiem

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka no visiem laimestiem azartspēlēs, izlozēs un loterijās (Azartspēļu un izložu likuma izpratnē), kuru kopsummas vērtība pārsniedz 3000 eiro, jāmaksā nodoklis. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek azartspēļu laimesta vērtību. Nodokļa sadales regulējums ietverts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. 25% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk valsts pamatbudžetā, savukārt 75% – pašvaldību budžetos. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. 11.Grozījumi šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.

Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības. Satversmes tiesa iepriekš ir vērtējusi objektīvā neto principa piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim no saimnieciskās darbības. Tādēļ pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas izložu un azartspēļu laimestu summas arī nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Ja laimests gūts ārzemju interneta kazino vai citā valstī, spēlētājam pašam tas jādeklarē un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Laimētās summas līdz 3000 eiro (ieskaitot) taksācijas gada laikā netiek apliktas ar nodokli – tas ir neapliekamais minimums izložu un azartspēļu laimestiem. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš gada laikā guvis ar azartspēļu laimestiem saistītu ienākumu virs 3000 eiro, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdz ar to strīda gadījumā tieši VID ir pienākums patstāvīgi noskaidrot vai arī lūgt nodokļu maksātājam laikus sniegt visu informāciju par taksācijas periodā spēlētajām spēlēm, to noteikumiem un laimesta aprēķināšanas kārtību. Tāpēc likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības.

Vai darba devējam jāpārrēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja darbinieks iesniedz paziņojumu par apgādībā esošu personu ar atpakaļejošu datumu? Tagad viņiem būs jāmaksā 20% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis, minēts Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pamatnostādnēs. Ja persona, izlietojot savus līdzekļus, gūst izložu vai azartspēļu laimestus, tad tā gūst jaunus ienākumus, kuriem piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei atbilstošām nodokļu likuma normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Azartspēļu nodoklis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ko piemēro laimestiem virs 3000 € gadā. Attiecībā uz dividendēm, kuras iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji saņem no ārvalstīm, paredzēts divus gadu pārejas periods, kurā ārvalstu uzņēmumu izmaksātās dividendes apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 10% likmi.

Lai mazinātu administratīvo slogu kredītiestāžu klientiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem) no 2018.gada 1.janvāra tiek ieviests jauns normatīvais regulējums kredītiestādes piedāvātajam pakalpojumam “ieguldījumu konts”. Līdz 2023.gadam (ieskaitot) tiek pagarināts termiņš, kurā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tā kā ne viss regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu ir iekļaujams likumā, tad paskaidrojošās normas ir iekļautas arī Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek iekļauts atsevišķs normatīvais regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu, kas bija noteikts likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim). Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, nepārsniedzot noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu.